Bővebb ismertető
ATEE • SPRING UNIVERSITY • TEACHER OF THE 21st CENTURY:
Quality Education for Quality Teaching
NENOZlMIBAS IPATNIBAS. PEDAGOGIJAS YËSTURE SKOLOTAJU IZGLITIBA
QUALITIES OF IRRELEVANCE. HISTORY OF EDUCATION IN THE TRAINING OF TEACHERS
Mare Depaepe Katholieke Universiteit Leuven
Anotäcija
Šajä rakstä aplükota pedagogijas véstures kä zinätnes discipllnas un kä študiju kursa attistibas ciešä saikne. Rakstä iztirzäci jautäjumi par to, käda pedagogijas vésture tika mäcita, un vai pedagogi uzskata, ka müsdienäs pedagogijas vésture var büt atraktlva. Autors noliedz centienus pedagogijas vésturi padarlt par lldzekli praktisku problému risinäšanai, näkotnes prognozéšanai, tradicionälo vértibu legitimizéšanai. Tikpat nepienemama ir ari pedagogijas véstures politizéšana un ideologizéšana gan no baznicas, gan valsts puses. Problémas pedagogijas vésturé kä zinätnes discipilnä atspogujojas ari pedagogijas véstures študiju kursä. Rakstä analizéti ŠT študiju kursa zemäs popularitätes céloni lldz II pasaules karam, kad paradigmas maina un 20. gs. 60. gadu revizionisms (L. Kremins, B. Beilins) pavéra plašäku véstures sociokulturälo perspektívu. 80. gados raksturíga "jaunä" kultüras vésture, bet postmodernisma laikmetä - véstures rakstišanas un pärrakstlšanas "bezgallgais uzdevums" ar pagätnes stästu dekonstruéšanu un demitologizéšanu. Müsdienäs, kad izgiltíba ir kluvusi par biznesu, vésturiskä pieeja aizškérso ceju utilitärismam, túlltéja praktiskä izmantojuma "teroram".
Atslégvärdi: pedagogijas vésture kä zinätnes disciplína, pedagogijas vésture kä študiju kurss, skolotäju sagatavošanas programmas.
Gandrlz pirms desmit gadiem bijušais ISCHL1 prezidents Jürgens Herbsts véléjäs "portretét" pedagogijas vésturi2 Ziemejamerikä un Eiropä 20. gadsimta beigäs. Vinš secinäja, ka pedagogijas vésturniekiem vajadzétu "no jauna [pasvítrojums mans — M. D.] pärdomät savu klätbütni profesionäläs izglltlbas programmäs"3. "No jauna" šajä konteksta nozímé, ka reiz ir pastävéjusi patiesi nozlmlga, bütiska pedagogijas vésture, kas patiešäm bija integréta skolotäju sagatavošanas programmäs. Tas liek jautät: käda gan ir bijusi pedagogijas vésture pagätné, un vai pedagogijas vésturei joprojäm piemít potenciäls büt atraktlvai pedagogu auditorijä? Sie jautäjumi4 man kä pedagogijas vésturniekam škict laba starta pozicija, lai atklätu starptautisku konferenci par skolotäju izglltlbas kvalitätes paaugstinäšanu 21. gadsimtä5.
Marija Madléna Kompera6 un es7, täpat kä citi, esam méginäjuši skaidrot, ka kopš 19. gadsimta pédéjä ceturkšna pedagogijas véstures panäkumi skolotäju izglltibä (gan ASV, gan Eiropä) ir bijuši atkarigi no lielo meistaru (tädu kä Monténs, Komenskis, Fenlons, Ruso, Pestalocijs un Frébels) teorij u nozlmiguma un varbüt vél lieläkä mérä no ceribäm iedvest topošajos skolotäjos "pedagogiski pareizu" attieksmi. Francijas pedagogijas véstures standartu radltäjs Gabriels Kompérs (1843—1913) 1884. gadä rakstlja,