Sigulda [antikvár]

Mn)"' i ^ i''I I I ^ ; ' 'r ' I í? 'nV 1 i'l'-, u' j. 'Ml 1:'|I|I . Siguldal Daba te rada, cik krásna tas rota. Un cilvéks jau tajos falajos laíkos, par kuriem zina stastTt vienTgi arheologi, apbrTnas un jOs-mas piinam acTm raudzTjies no sfávas krasta kraujas uz spulgojosiem upes iTciem, kas vien-iTdz gleznaini gan pavasarTgaja ievziedu vai-nagá, gan nokrasam bagátajá vasaras sedzené, gan zeltaini sartaja rudens mételT, gan pükainaja ziemas villainé, kas mTksti pársegusies stávajám kraujám un klintTm, gravam un nogazém. Siguidas fautas parks dabiska karta izveidojies par Gaujas nacionálá parka kodolu. Caujas senlejas krasám bagatás ainavas iedvesmojusas daudzus gleznotájus, sákot ar Jüliju Federu, Jani Rozentálu un Vilhelmu PurvTti. Tapéc viens no parka skates punktiem jau izsenis iedévéts par Gleznotáju kalnu. Varbüt jau iTbiesu virsaisa Dabreja Satezeles pils jaunas audéjas ir raudzTjusas no Iá kalna uz Gaujas iTciem un paijémusas no turienes savu térpu rakstiem koso ziedoija zajumu un rudens sártumu, pamatá paturot spilgto sniega baltumu. Ne jau velti iebrukusie vácu feodáji te céla savas akmens pilis: stávie Gaujas krasti tiem at-gádinaja Elbas krastus Saksijas kalnos. So krastu dé| Siguidu kops seniem laikiem devé par Vidzemes Sveici. Türistiem, kas intereséjas par vesturi, daudz pavéstTs dajeji restaurétajá Turaidas pIlT iekár-totais novadpetniecTbas muzejs. Pa cejam uz muzeju dazs noliks ziedu pie legendárás Turaidas Rozes kapa, par kuras tragédiju stástTfs Raiija lugá «MTla stipráka par návi». Kalnu sporta cienTtäjiem te izdevTba pavingri-náties kápeiésaná pa stávajám kraujám un ap-skatTt smiisakmens iezos izveidojusás alas, no kurám populárákás ir romantikas apdvestá GOt-mana ala un Veina ala, tacú ievérTbu peina arT Pétera, Kraukju, Pazemes un citas alas. Siguldas kraujás arT iekártots republikas kalnu siéposanas cenfrs un viens no sajá apvidü augusajiem zéniem 1973. gadá kjuvis par mGsu valsts cem-pionu siépotáju slalomá, apsteidzot daudzus kalniesus. Lai türistíem labi pieejami bütu abi Gaujas krasti, tos vieno ne tikai pee kara atjaunotais értais dzelzsbetona tilts, bet kops 1969. gada arT gaisa frosu cejs; tá vagonins siTd pari visai sen-lejai no Siguldas kraujas uz Krimuldas krastu, virs kura pacejas bérnu sanatorijas baitá eka. Pilsétas tiesTbas Siguldai dotas jau 1928. gadá, tacú par lieláko RTgas rajona piisétu tá izaugusi padomju iekárfas gados, kad uzceltas daudzas Helas dzTvojamás un sabiedriskás ékas, rekon-struétas galvenás ielas, izbüvétas sanitártehnis-kas komunikácijas, uzcelfa plasa türistu baze Turaidá, jo 1953. gadá pilsétas saimniecTbá iekjauta arT Párgauja (Gaujas labais krasfs) ar Turaidu un Krimuldu. Tacú visvairák piiséta tur-pina augt kreisajá krastá, kur atrodas ne vien tas administratTvais centrs, dzeizceja stacija, tirdz-niecTbas uzipémumi, viesnTca, skolas, kultüras nams, kinoteátris utt., bet arT vésturiskais centrs ar Siguldas pili, kura izvietota sanatorija, un senas bruriinieku plls drupám, kur izbüvéta dziesmu svétku estrade.